Pēc Otrā pasaules kara sāka strauji augt pilsētas iedzīvotāju skaits, tāpēc bija ļoti nepieciešamas izglītības iestādes. 1949. gadā dibinātā 3. skola vēl piecus gadus atradās Daugavpils 1. vidusskolas (pašlaik — Daugavpils Valsts ģimnāzija) telpās – vairāk nekā  500 skolēni tur mācījās otrajā maiņā.

Drupu vietā

Skolu atvērt bija paredzēts vienā no ēkām Ģimnāzijas (toreizējā Padomju) ielā, taču rezultātā jaunās ēkas celtniecībai piešķīra pusotru hektāru zemes vietā, kur tā atrodas pašlaik. Šis pilsētas rajons, tāpat kā visa Daugavpils, bija nopietni cietis Otrā pasaules kara laikā – pilsētā bija izpostīti 70% ēku. Pilsētas vadība tolaik pieņēma lēmumu neatjaunot dzīvojamos kvartālus šajā teritorijā – šeit ierīkoja lielu parku (tagad – Centrālais parks), savukārt daļu teritorijas atvēlēja 3. skolas būvniecībai.

Jauno skolu nodeva ekspluatācijā 1954. gada 20. septembrī, tāpēc izglītības iestādei ir divas svētku dienas – tās dibināšanas gads un gads, kad jaunā skola tika atklāta pašreizējā vietā.

Skolas ēka ir tipiska pēckara gadu būve. Mācību iestādes direktors Vitālijs Azarevičs atzīmē, ka šādas skolas ir daudzās bijušās Padomju Savienības pilsētās, tās obligāti tika būvētas pie dzelzceļa, ar divām ieejām. „Tā kā bija pēckara laiks, skolas būvēja ar tādu aprēķinu, lai gadījumā, ja sākas karš, tajās varētu iekārtot hospitāli,” viņš stāsta.

Visu rakstu lasiet 24. septembra numurā.