Izglītības jomā tiek īstenotas vairākas reformas, kuras sabiedrībā tiek uztvertas ar dalītām jūtām, piemēram, par skolu tīkla optimizāciju, kompetenču izglītības ieviešanu un pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā.

Kā šīs reformas varētu ietekmēt dzīvi pierobežā, tika diskutēts Daugavpils novada 17. Grāmatu svētkos Demenē. Uz šo tikšanos tika aicināts izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, taču nedz viņš, nedz arī kāds cits ministrijas pārstāvis neieradās.

Jāteic, ka pirms Saeimas vēlēšanām šai diskusijai bija izteikti politiska piegarša, jo gan esošie, gan potenciālie Saeimas deputāti, kas tajā piedalījās, centās uzsvērt savas partijas nostāju un „iebikstīt” cits citam. Izskanēja ļoti daudz vispārīgu frāžu – jādara, jāsaglabā, jārada darbavietas, jāpiesaista finansējums u.tt. Kāpēc tas nav darīts līdz šim un vai tiks darīts, lielākoties palika bez atbildes.

Par izglītības jautājumiem diskutēja 12. Saeimas deputāti Aldis Adamovičs („Vienotība”) un Inese Laizāne (NA/LNNK), Saeimas deputāta kandidātes Ilze Viņķele (Attīstībai/Par) un Daugavpils domes izpilddirektore Inga Goldberga („Saskaņa”), Daugavpils novada domes deputāts, Špoģu vidusskolas direktors Jānis Belkovskis (Daugavpils novada partija).

Vieni lemj, citi dara

Jau no 2019. gada 1. septembra paredzēts ieviest pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Tiks ieviests jauns bilingvālās izglītības modelis, paredzot, ka 7.–9.klasēs ne mazāk kā 80% no mācību satura tiks mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas, bet valsts pārbaudījumi 9. klasēm notiks tikai latviešu valodā. Savukārt visā vidusskolas posmā notiks pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā un jau no  2021./2022. mācību gada visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Šo Saeimas pieņemto reformu šobrīd cenšas apstrīdēt „Saskaņa”.

Daugavpils novada skolās pāreja uz mācībām valsts valodā sākās jau deviņdesmitajos gados, un pašlaik īstenot reformu atlicis vien četrās skolās. 

Savukārt no 2020. gada 1. septembra plānots ieviest uz kompetencēm balstītu izglītību. Šo reformu pedagogi uztver ar sapratni, taču paši vēl nav gatavi strādāt ar jaunajām metodēm. Pedagogu apmācībām esot paredzēts valsts un ES fondu finansējums. Medumu pamatskolas direktore Vita Skvorcova lūdza šos kursus rīkot uz vietas, reģionā, un pēc iespējas lētāk vai bez maksas.

Ja pilsētas skolās šīs reformas ieviešana nerada liekus jautājumus, tad lauku skolās ar nepilnām vai apvienotām klasēm gan. A. Adamovičs skaidroja, ka lauku skolām būs jāizvēlas, kāda virziena – eksaktā vai humanitārā – programmu īstenot, taču J. Belkovskis iebilda, ka šāda pieredze jau bijusi un devusi triecienu pa eksakto jomu.

Savstarpējo norēķinu lamatas

Politiķi bija vienisprātis, ka skolas pierobežā jāsaglabā. Kā viens no argumentiem tika minēta pat valsts drošība, proti, ja nebūs skolu, robeža kļūs tukša un neaizsargāta. Taču kā lai saglabā skolu, ja bērnu vecākiem pierobežā nav darba?

Daudzi kritizēja ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja izstrādāto pētījumu par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā, saskaņā ar kuru Zemgales, Sventes un Špoģu vidusskolai jātop par pamatskolām. Pieredze liecinot, ka reorganizētās skolas pēc laika paliek vēl tukšākas, līdz tiek slēgtas.

Pilnu rakstu lasiet 28. augusta numurā.