Rasma Drulle ir pārkāpusi 90 gadu slieksni, tomēr viņa mēdz pajokot, ka dvēsele jūtoties tik jauna un viegla, ka labprāt basām kājām dietu pa Sēlijas pļavām un mērcētos siltajā pavasara lietū. Atmiņas par tēva traģisko likteni un pašas izsūtījumu esot asaru ūdenī nomazgātas.

Rasmai neesot laika prātot par savu vecumu, tāpēc ka viņa labprāt palīdz kaimiņiem, kuriem ir grūti aizstaigāt līdz veikalam. Sirmgalve ceļā dodas ar kādu ciema kukuli — kabatās sabāztiem āboliem vai konfektēm un labu vārdu. Tāpēc bebrenieši viņu sauc mīļi par Rasmiņu un pagājušajā gadā pieteica Ilūkstes novada domes Atzinības rakstam, viņa to saņēma par mūža ieguldījumu.

Savukārt Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja Benita Štrausa viņu raksturo kā čaklu un izpalīdzīgu, lielu optimisti un senioru kopas „Labākie gadi” aktīvu rokdarbnieci. 

Visu rakstu lasiet 24. marta numurā.