Sagaidot savu 90 gadu jubileju, pieredzējusī un visā Kalupes apkaimē tik pieprasītā godu saimniece Viktorija Bartuseviča šoreiz ļaus galdu klāt saviem mazbērniem.

Kur tas laiks, kad viņa rosījās virtuvē, gatavojot mielastu divām vai trim kāzu dienām. Taču atmiņā viss saglabājies tik labi, it kā vēl vakar būtu gājusi par saimnieci. „Re, kur, meit, paņem plauktā tās grāmatas,” sirmgalve norāda uz biezām mapēm un kladēm, kurās gadiem krātas dažādas receptes. Tik gardi cepumi, tortes, maize un kūpinātā gaļa, kādu reiz gatavoja Viktorija, nesanāk vairs nevienam. Šī recepšu ķīpa reiz paliks mantojumā mazmazbērniem, taču sirmgalve pasmaida, ka galvenais esot, lai „rokas no pleciem aug”.

Viktorija atzīst, ka viņai īpašu noslēpumu neesot, labprāt dalās ar citām saimniecēm savās receptēs, taču nevienai neizdodas atkārtot viņas šedevrus. Sirmgalve to pat īsti nespēj izskaidrot. Kā pati to visu iemācījusies? Viktorija atzīst, ka viņai esot ļoti laba atmiņa. Neviens neko nav mācījis. Atlicis vienreiz kaut kur noskatīt, kā cita saimniece rosās, varējusi tādu pašu gardumu uztaisīt. Ja vajadzēja, pa nakti studējusi pavārgrāmatas un no rīta ķērusies pie darba.

Karam beidzoties, ļaudis atsākuši svinēt dažādus godus. Sākumā Viktorija gājusi palīgos vietējai saimniecei, taču ne reizes nav par savu darba saņēmusi samaksu, tāpēc nolēmusi pati kļūt par saimnieci. Viņas debija, klājot galdu bēru viesiem, bijusi veiksmīga. Savukārt pirmo kāzu galdu klājusi pašas brālim. Tā slava par labo saimnieci aizgājusi tautiņās.

Visu rakstu lasiet 17. februāra numurā.