Daugavpiliete Valentīna Botjanovska katru gadu 14. jūnijā un 25. martā piedalās komunistiskā genocīda upuru atceres pasākumos, apmeklē Latvijas politiski represētos saietus. Viņa ir dzimusi Sibīrijā. „Kad man bija nepilns gadiņš, ģimenei atļāva braukt mājās. Tāpēc man ir tikai izvestās vecmammas un vectēva un tuvāko radinieku izsūtījuma stāsti,” saka Valentīna.

Baisajā izvešanas dienā Ludzas rajona Lomu sādžā zirgu pajūgi ar sarkanās armijas karavīriem bija sabraukuši daudzu māju pagalmos. „Vectēva ģimenē bija septiņi bērni. Jaunākajam bija 13, bet vecākajam – 26 gadi. Karavīri lika visiem ātri saģērbties. Vienam karavīram bija laba sirds. Viņš vecmammai atļāva paņemt šujmašīnu, teica, lai bērni kabatās sabāžot maizi, pupas, zirņus,” stāsta V. Botjanovska.

Visu rakstu lasiet 14. jūnija numurā.