Pirms nedēļas Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) likumu, kas nosaka SEZ izveidošanas, pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību. Līdzīga kārtība jau iepriekš ir noteikta Rēzeknes un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, kā arī Rīgas un Ventspils brīvostās, kur uzņēmumi, kuri nodarbojas ar komercdarbību, saņem nodokļu atvieglojumus.

„Cik daudz tas deva Rēzeknei? Atsevišķiem uzņēmumiem palīdzēja, taču īpašu uzplaukumu Rēzeknē nevar vērot. Viss atkarīgs no tā, cik aktīvi ar uzņēmējiem strādās pašvaldības. Tā tomēr ir iespēja attiecībā pret citiem reģioniem,” saka 12. Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (Vienotība). Jaunais likums pieņemts, lai  veicinātu Latgales attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai. Speciālās ekonomiskās zonas statuss paredz nodokļu atvieglojumus tajā strādājošajiem uzņēmumiem, tas nozīmē, ka netiek aplikta ar nodokli uzņēmuma peļņa, ko varēs ieguldīt uzņēmuma attīstībā, kā arī iespējamas nekustamā īpašuma atlaides līdz 100 %, skaidro deputāts. Likums darbosies visā Latgales teritorijā, katrai pašvaldībai ar domes lēmumu būs iespējas noteikt robežas, kurās šī SEZ teritorija atrodas. Kopumā Latgalē šīs zonas drīkst noteikt 5% teritorijas, kas neesot maz. Tiks slēgts trīspusējs līgums starp uzņēmēju, pašvaldību un Latgales plānošanas reģionu, kurš būs atbildīgā struktūra par Latgales SEZ. Likumā noteikts termiņš, ka Latgales SEZ darbosies līdz 2035.gada 31.decembrim. Tuvākajā laikā Latgales plānošanas reģions kopā ar VARAM izstrādās MK noteikumus.

Visu rakstu lasiet 31. maija numurā.