Nīcgales pamatskolas direktore Antija Vēvere mīl rudeni, jo tas dāvina jauno skolas gadu arī viņas vadītajā skolā un pašas dzimšanas dienu, kas ļauj palūkoties, cik tad daudz esi izdarījis. Šī apziņa šogad ir īpaša, tādēļ ka dzīves gadagājums ir rakstāms ar apaļu skaitli.

„Man jau vairāk patīk runāt par skolēniem, absolventiem, maniem kolēģiem, vecākiem. Nīcgales pamatskola ir maza skola, taču mums ir tas, kā nav lielajās – saliedētība, vienotība, mēs katrā bērnā pamanām, ka viņš ne tikai ir saplaucis, bet arī zied,” saka pedagoģe. Direktore uzskata, ka pieaugušo labais piemērs atsver daudzas mācību grāmatas. Viņasprāt, bērnu tiesības ir jāzina vecākiem, kam arī bērnos jāieaudzina pienākums. „Ja vecāki lasa grāmatas nevis skatās datorā, tad arī bērns iemīlēs grāmatas. Ja vecāki dzīvo laulībā, tad bērnam nebūs jāšaubās, kurš vecāks mīl vairāk vai mazāk. Un ja priesteris vai katehēts atnāk uz skolu un pastāsta, ka Dievs mīl un mīlēs tevi vienmēr, tad bērns pat visgrūtākajā brīdī noteikti atcerēsies to,” teica Antija. 

Visu rakstu lasiet 2. oktobra numurā.