2014.gads sagādāja daudz nepatīkamu pārsteigumu gan zemniekiem – graudu, gaļas un piena ražotājiem, gan medniekiem. „Āfrikas cūku mēris un saistībā ar to saceltais troksni noveda pie tā, ka gada beigās mednieki vienkārši plāta rokas,” saka Daugavpils novada mednieku kolektīva „Skrudaliena” vadītājs Valērijs Smarguns, kas ir viens no lielākajiem novadā.

Daugavpils novadā jau sen nav konstatētas inficētas mežacūkas. Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta jaunāko statistiku (līdz 11. novembrim), jauns Āfrikas cūku mēra gadījums fiksēts bojāgājušai mežacūkai Alūksnes novadā, puskilometru no Igaunijas robežas. Turklāt šajā kaimiņvalstī nedēļu iepriekš tika atrastas četras inficētas mežacūkas.

Saskaņā ar Dienvidlatgales virsmežniecības rīkojumu, līdz 1. oktobrim mednieki drīkstēja medīt jebkur, pat vietās, kur nebija noslēgts līgums, un izšaut neierobežotu skaitu mežacūku. Toties tagad, saka V. Smarguns, viņiem viss ir aizliegts, lai gan bija jāsākas stirnu un aļņu dzinējmedību medību sezonai, bet to aizliedza, jo mednieki itin kā iztraucēšot mežacūkas.

„Mežacūkām pašlaik ir meklēšanās periods, kuiļi meklē mātītes un diennaktī var pārvarēt 10—20 kilometrus, ieiet citā valstī, lai tikai sasniegtu mērķi. Kā mēs varam tiem traucēt?” neizpratnē ir mednieks un mežsargs ceturtajā Zigmunds Petkevičs. „Izskatās, ka tie, kas nosaka tamlīdzīgus aizliegumus, ne reizi nav bijuši mežā, jo šajos rīkojumos nav nekādas loģikas,” secina mednieki. Turklāt dzinējmedībās, kurās piedalās 15—20 cilvēki, par lielu veiksmi uzskata 2—3 mežacūku nomedīšanu.

Visu rakstu lasiet 21.novembra numurā.