Ja jūs centīgi strādājat, lai jaunie stādiņi vēlāk dotu rekordlielu ražu, gliemeži ir bez žēlastības jāapkaro, jo tiem ļoti garšo jaunie dzinumi. Ja esat gardēdis, jums pa rokai droši vien ir neliels spainītis, kurā savākt šīs delikateses, kas vārda vistiešākajā nozīmē mētājas zem kājām. Savukārt, ja esat fermeris, cenšaties, lai gliemežu „ganāmpulks” augtu un kļūtu aizvien brangāks.

Izbadējies cilvēks spēj apēst gandrīz visu, kas kustas, bet dažkārt ierobežo sevi ar izdomātiem šķēršļiem. Tomēr, lai no gliemežiem iznāktu pilnvērtīgs un garšīgs ēdiens, ir pamatīgi jānopūlas. Latgalē ir viena vieta, kur var nogaršot svaigus gliemežus. Saimniecību „Ošu mājas” Preiļu novadā vada Ainis un Valentīna Noviki. Jau sešus gadus viņi audzē gliemežus un vienlaikus gatavo izsmalcinātus gardumus.

Bioloģijas zinātņu doktore, DU Sistemātiskās bioloģijas institūta pētniece Digna Pilate pastāstīja, ka Latvijā mīt aptuveni 200 gliemežu sugas, turklāt puse mitinās ūdenī. Aptuveni 10% no visiem gliemežiem ir svešzemnieki. Arī vīngliemeži ir ievesti, bet nav invazīvi. Atšķirība ir tā, ka invazīvās sugas ir agresīvas, iejaucas esošajā ekosistēmā, maina to. Vīngliemezis ir apmeties Latvijā uz dzīvi un nepalaidņojas, bet mierīgi sadzīvo ar pārējiem iemītniekiem.

VAAD speciālisti ražas saglabāšanai iesaka veikt profilakses pasākumus. Regulāra augsnes irdināšana un drenēšana traucē gliemežu attīstībai. Jāizvairās no gliemežu iecienītu kultūru stādīšanas mežu tuvumā un mitrā augsnē. Starp sējumiem un gliemežu uzturēšanās vietām var izveidot norobežojumus – izbērt smiltis, granti, to pārvietošanos apgrūtina arī neapsēta un uzirdināta augsne.

Visu rakstu lasiet 4.jūlija numurā.