Kristieši visā pasaulē šogad reizē svin Kristus Augšāmcelšanās svētkus, un arī dabā beidzot ir sākusies atmoda, mostas pavasarīgs zaļums. Mūsu senči dzīvoja saskaņā ar dabas ritmu un svinēja Lielo dienu, kad garā ziema bija beigusies. Īpaši Latgalē tautas ieražas ir ļoti savijušās ar kristīgajām tradīcijām, atzīst folkloras un tradīciju pārzinātāja un iedzīvinātāja Anna Kārkle.

Līvānu 1.vidusskolas skolotāja un bērnu un jauniešu folkloras kopas „Ceiruleits” vadītāja Anna Kārkle bija atbraukusi uz Daugavpili, lai stāstītu par Lieldienu svinēšanu Daugavpils novada kultūras darbiniekiem un folkloras kopu vadītājiem. Viņi labprāt iesaistījušies nodarbībās, arī praktiskajās, un teikuši, ka apgūtās rotaļas palīdzēs viņu darbā, rīkojot pasākumus. „Tradīciju kopšanu bieži veic un zināšanas tālāk nodod kultūras iestādes, arī skolas. Daudzviet ģimenēs šīs tradīcijas ir aizmirstas. Skolas, kultūras centri ir tās vietas, kas var palīdzēt kaut mazumiņu saglabāt,” saka A.Kārkle.

Folkloriste pastāstīja, kā Lieldienas svin viņas ģimenē: „Mēs ejam uz baznīcu, nosvētām olas, un mājās sadalām to olu tik daļās, cik ir mājinieku – cerībā, ka mūsu dzīve būs saskanīga un mājās valdīs gan ticība, gan pārticība. Ir vēl daudzas citas izdarības, kaut vai olu krāsošana. Arī tā satuvina saimi, neesi jau viens krāsotājs, bet iesaistās visa ģimene. Pagājušajā gadā mazā mazmeita, kurai bija divi gadi, jau krāsoja olas. Tas rada kopības izjūtu. Arī šūpoļu kāršanā un šūpojoties visi priecājas par gaismu, kas atgriežas pie mums. Atceros, pie manas vecmammas griestos pie sijām bija atstāti metāla riņķi, kur istabā Lieldienās iekārt šūpoles.”

Visu rakstu lasiet 17.aprīļa numurā.