Kad Daugavpils Mārtiņa Lutera draudzē ir jāuzņem viesi, jāsarīko sadraudzības mielasts svētkos vai jāpaēdina baznīcas uzkopšanas talcinieki, visi zina, ka pie darba ķersies Mārīte Burima. Viņa ne tikai izceps brīnumgardu kliņģeri, bet arī būs komandieris draudzes mājas virtuvē, kur ar nelieliem līdzekļiem un kopīgu darbu taps garšīgi ēdieni.

Mārītes mamma ir beigusi Kaucmindes mājturības skolu, un viņa savu amatu iemācījusi gan meitām, gan mazmeitām. „Viņa komandēja, un mēs taisījām. Mamma pirms kara apprecējās, bija strādājusi Jelgavā akadēmijā, lai arī savā specialitātē strādāja maz, viņai iekšā bija viss, kas bija ielikts. Mamma mācīja – vajag gatavot ar sirdi, ar dvēseli, tad viss sanāks,” atceras Mārīte. Viņai paticis to visu mācīties, arī mazmeitas tagad ir zinošas kulinārijā.

Mārīte stāsta: „Mammas kliņģera recepti es pilnveidoju, jo tagad ir citas izejvielas un garšvielas. Šķiet, viss ir vienkārši, piemēram, sakult mīklai olas ar sviestu. Bet, ja visu būsi tikko izņēmis no ledusskapja, neko nesakulsi. Gan olām, gan sviestam jābūt siltam. Pat miltus es lieku uz apkures radiatora.” Mārīte, kliņģerus cepot, skatās uz Mēnesi, jo pilnmēnesī iznāk daudz labāks, rauga baktērijas strādā atšķirīgi. Jau jaucot mīklu, saimniece zina, vai šoreiz būs vieglais vai smagais kliņģeris. Karstā laikā tas noteikti izdosies labāk nekā aukstā. Tāpēc ziemā ņem siltu ūdeni, lai rauga baktērijas darbotos. Un mīkla vienmēr ir jāpagaršo, jo darba procesā var aizmirsties kaut vai piebērt sāli.

Ziemassvētkus Mārīte svin kopā ar meitas vai māsasmeitas ģimeni. Zem eglītes ir dāvanas, visi skaita dzejolīšus. „Bez šaubām, pats skaistākais ir Ziemassvētku vakars baznīcā. Kad dziedam „Klusa nakts, svēta nakts”, tas ir kaut kas tik svēts un skaists,” saka M.Burima.

Visu rakstu lasiet 20.decembra numurā.