Ja Lielbritānijas izstāšanās līgums stājas spēkā līdz nākamā gada 30. martam, tas nozīmē, ka Lielbritānijai ir jāizpilda savas finanšu saistības par Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžeta periodu. Bet – ja izstāšanās notiek bez līguma, tad Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā varētu pieaugt par vidēji 8,9% gadā. 

Ja izstāšanās līguma nav, tad jau nākamgad Latvijai budžetā papildus būs nepieciešami 2,6 – 4,9 miljoni eiro atkarībā no noslodzes muitā, 2020. gadā 2,1 – 2,6 miljoni un tikpat vēl pēc gada. Bet ar izstāšanās līgumu nākamgad tie būtu 2,3 – 4,6 miljoni, 2020. gadā 1,8 – 2,3 un vēl pēc gada – 2,4 – 2,9 miljoni. 

Lielākās papildu izmaksas būs vajadzīgas kontrolējošajām iestādēm –  Muitai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam.

Iespējamas gan citas papildu izmaksas. Piemēram – ja izstāšanās līguma nav un ar Lielbritāniju nebūs panākta arī atsevišķa vienošanās par sociālo drošību, tad nevar izslēgt, ka nākamgad no budžeta vajadzēs segt pabalstu un pensiju izmaksas tiem, kas atgriežas no Lielbritānijas Latvijā.

Balsojums par “Brexit” vienošanās Lielbritānijā notiks janvāra vidū, taču šķelšanās par to, vai atbalstīt vienošanos, joprojām ir liela. Britu valdība tādēļ spriež par pastiprinātu gatavošanos “Brexit” bez vienošanās. Pieņemts arī imigrācijas plāns pēc “Brexit”.

LSM