Latvija, Lietuva un Igaunija aicina nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā nesamazināt tām pieejamo finansējumu kohēzijas jeb reģionālās izlīdzināšanas politikas īstenošanai. Ceturtdien, 13.septembrī. Baltijas valstu pārstāvji parakstīja Eiropas Komisijai (EK) adresētu dokumentu, kurā pausta neapmierinātība ar finanšu līdzekļu samazinājumu pēc 2020.gada.

Kohēzijas politika ir viens no rīkiem, kas ļauj reģioniem attīstīties un vidējo dzīves līmeni tuvināt vidējam dzīves līmenim ES – skaidro Baltijas valstu Finanšu ministriju (FM) pārstāvji.

“Lielbritānija izstājas no ES. Saprotot, ka finansējums kļūst mazāks, būtu prātīgi visiem samesties un nodrošināt tādu budžetu kā agrāk. Ja to nevar izdarīt, tad 6% samazinājums, ko izraisa Lielbritānijas iziešana no ES, varētu būt pieņemams. Bet šobrīd EK piedāvājums – 13% samazinājums. Tas ir Latvijas nacionālajā aploksnē mīnus 584 miljoni eiro,” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).

Tiek plānots samazināt arī līdzfinansējuma likmi. Līdz šīm ES līdzfinansējums bija 85%, bet tagad tas plānots 70%. Tas nozīmē, ka Latvijai, lai īstenotu projektus, no valsts budžeta būs jāpiemaksā divreiz vairāk nekā līdz šim  – nevis 15%, bet 30%. Naudas izteiksmē tie ir 400 miljoni eiro. Baltijas valstis cer, ka, cīnoties kopā, savas intereses Eiropā tomēr izdosies aizstāvēt.

Šobrīd Latvijas aploksnes samazinājums nākamajā ES fondu plānošanas periodā plānots par 13%.

lsm.lv