Krāslavas novadā lietavu un plūdu postījumu dēļ bija izsludināta ārkārtas situācija.

Aleksandram Ivanovam, kurš strādā daudznozaru saimniecībā Kalniešu pagastā, neizdevās nokult visus laukus, tāpēc viņš pieteica kompensācijas. Tikmēr Antons Ludzušs Kaplavas pagastā atteicās no šīm kompensācijām, jo viņām izdevās novākt gandrīz visus applūdušos laukus.

Antons Ludzušs saimnieko no 2000. gada, un viņa saimniecība „Klebānija” platības palielinājusi no 20 līdz 300 ha. Tā ir paša un nomātā lauksaimniecības zeme. Saimnieks gadā nokuļ 3–5t/ha.

„Šovasar pēc lietavām ūdenī slīka 50 ha. Pieteicos kompensācijām. Tomēr ūdens nogāja ātri, un man izdevās nokult gandrīz visus slīkušos laukus, izņemot 1,5 ha. Tāpēc kompensācijas anulēju. Diemžēl, ziemājus esmu apsējis tikai pusi no plānotā – 50 ha. Vajadzēja apart arī citus laukus, kur sēsim vasarājus, taču vēl tagad, decembra sākumā, nevar uzbraukt uz lauka. Ja piedzīvosim līdzīgu vasaru, tad valdībai tomēr jāparedz kompensācijas par nokulto graudu apjomu,” teica Antons.

Plūdus sekmējušas ne tikai lietavas, bet arī nekoptie meliorācijas grāvji, uzskata saimnieks, un rosina valdību pieņemt likumus, kuri mudinās sakopt ne tikai privātās, bet arī valsts meliorācijas sistēmas, kas, kā pārliecinājās Antons, ir lielākās galvassāpes, kā arī būtu jāatceļ PVN likme lauksaimniecības tehnikai, kuru zemnieki pērk par ES projektu naudu. Tikmēr graudu iepircējiem apstākļos, kad lietus līst vairākas dienas no vietas, graudu mitruma maksimālos procentus būtu jāpalielina no 22 līdz 25%. Zemnieks, kuram savas kaltes nav, varēja arī smagajos  klimatiskajos apstākļos nokult lielākas platības, nevis, gaidot sausāku laiku, atstāt graudus nenovāktus.

Antons audzē ziemas un vasaras kviešus, rudzus, rapsi, griķus, auzas. Z/s „Klebānija” ir mūsdienīga saimniecība. Ar ES projektu finansējumu ir modernizēts lauksaimniecības tehnikas parks. Tagad viņš sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Krāslavas biroju raksta jaunu projektu ES atbalstam ar domu iegādāties arklus un sējmašīnu.

Pilnu rakstu lasiet 5.janvāra numurā