Daugavpils sinagogā skatāma ceļojošā izstāde „Daugavpils ebreju draudze un kopiena”, kura veltīta notikumiem ebreju dzīvē septiņdesmit gadu garumā – no 1949. līdz 2019. gadam.

Ekspozīciju izveidojusi organizācija „Memory and Help” ar biedrības „Latgales nacionālo kultūras biedrību asociācija” atbalstu. „Šeit divos stendos savāktas un parakstītas četrdesmit fotogrāfijas, kuras, droši vien, visspilgtāk atspoguļo ebreju kopienu dzīvi beidzamajos septiņdesmit gados,” saka izstādes autors un organizators, Daugavpils vēsturnieks un novadpētnieks Josifs Ročko.

Visvecākajās fotogrāfijās redzama arī pirmās savdabīgās ebreju „savienības” dzīve – dramatiskā pulciņa ikdiena, kuru ebreji organizēja 1949. gadā. „Tā bija absolūta pašdarbība, taču, neskatoties uz to, pulciņu dēvēja par teātri,” stāsta J. Ročko, „to vadīja mans vectēvs Īzaks Bergermans, skroderis pēc profesijas.” Šajā teātrī lugas iestudēja idišā – tajos laikos tas bija pārsteidzoši, bet vieta teātra mēģinājumiem bija piešķirta Tautas namā (pašlaik – Vienības nams), savukārt teātra hronists bija pilsētā pazīstamais vēsturnieks un novadpētnieks Zalmans Jakubs, kurš vēlāk uzrakstīja grāmatu par teātri. Teātra pulciņš darbojās aptuveni līdz 1967. gadam – „Sešu dienu kara” notikumiem. Tajā pašā laikā Daugavpilī sāka darboties un diezgan ātri beidza pastāvēt arī ebreju jaunatnes ansamblis, par kura radošo darbību atgādina izstādē redzamās fotogrāfijas. „Ansamblis, kurā bija piecdesmit dalībnieki, galvenokārt vietējā institūta studenti, paspēja izrādīt tikai vienu muzikāli literāru iestudējumu „Kritušo piemiņas cienīgi esiet”, par tālaika notikumiem stāsta J. Ročko.