Laiks dziedāšanai, vienalga – solo vai korī, atradīsies pat aizņemtākajiem bērniem, ja vien nodarbe rada prieku un gandarījumu. Špoģu Mūzikas un mākslas skolas vokālās dziedāšanas pedagoģe Diāna Kļavinska, kas pērn saņēma Daugavpils novada Atzinības rakstu, ir pārliecināta, ka arī kautrīgs kora dziedātājs var kļūt par drosmīgu solo mākslinieku.     

Diāna Kļavinska par mūzikas pedagoģi strādā jau 28 gadus, lielāko daļu sava mūža. Bērnība pavadīta un pirmā muzikālā izglītība iegūta Dagdā. Protams, pirmais sapnis bija kļūt par dziedātāju, šī prasme arī apgūta un papildināta ar pamatiem kordiriģēšanas mākslā Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā un Daugavpils Universitātē. Jaunībā sapnis daļēji piepildījies, kad dziedājusi kā soliste, fona dziedātāja dažādās mūzikas grupās.

Tagad viņa Špoģu Mūzikas un mākslas skolā vada kori un vokālās dziedāšanas stundas. Kordziedāšanā skolēniem visgrūtāk esot iemācīt rēķināties ar kolektīvu, tajā pašā laikā neļaujot aizmirst katra atbildību, jo ikviena balss ir svarīga kopīgā skanējuma veidošanā. „Nedrīkst pieļaut, ka koris kļūst tikai par solistu kopumu,” uzsver skolotāja. 1. un 2. klases audzēkņi sākumā dziedāšanas pamatprasmes apgūst vokālajā ansamblī, pēc tam labākie nonāk korī. Kāpēc dziedāšana korī Latvijā daudzus tik ļoti aizrauj? „Manuprāt, daudziem vienkārši labāk patīk muzicēt kolektīvā. Tur rodas sajūta par labu kopā padarītu darbu,” diriģente atzīmē, ka kora dziedāšana ir arī sava veida socializēšanās forma.

Pilnu rakstu lasiet 26. janvāra numurā.