Sveicot diriģenti un pedagoģi Terēziju Broku 90 gadu jubilejā, viņas bijušie audzēkņi, pedagogi, ilggadējie kolēģi un koristi skaļi uzgavilēja „Daudz baltu dieniņu”, piepildot Daugavpils pilsētas domes ēku skanīgām balsīm.

Gaviļniecei tika veltīti vissirsnīgākie vēlējumi un vārdi, daudzi viņu nosauca ar savu otro māmuļu un īsto skolotāju, jo viņa ir izaudzinājusi ne vienu vien talantīgu kordiriģentu, kas tagad godam turpina viņas aizsākto darbu.

Saņemot vēlējumu sagaidīt arī simts gadus un aiz aizkustinājuma par tik sirsnīgu sveikšanu, jubilāre ar viņai vien raksturīgo humoru piebilda: „Vai es vainīga, ka tik ilgi esmu nodzīvojusi?” Saņemot tik daudz labu vārdu, jubilāre jutās apmulsusi un piebilda, ka dzīvē viņai gadījies būt arī ne tik labai. Terēzija Broka atcerējās gadījumu, kad, steidzoties uz kora „Daugava” mēģinājumu, piemirsusi paņemt no bērnudārza savu dēlu Aivaru, par kuru atcerējusies tikai pēc mēģinājuma, taču bijis jau par vēlu. Viņa pieminēja arī gadījumu, kad strādājot par skolotāju Daugavpils mūzikas vidusskolā, palīdzējusi kādam savam audzēknim aizmukt no kolēģes vadītās stundas, jo viņš nebija sagatavojies stundai.    

Visu rakstu lasiet 2. oktobra numurā.