Gleznotāja Valda Mežbārde Daugavpils Marka Rotko mākslas centra divu gadu svinībās 24. aprīlī atvērs personālizstādi „Krasts”. „Mākslinieces gleznas arī vizuāli atgādina krastu, kurā vēja brāzmas ir aizpūtušas visu lieko, atstājot vien pamatu pārdomām,” teikts izstādes ievadvārdos. Māksliniece atzīst, ka jūra, ūdens, krasts – šī tēma viņu pavadot visu mūžu un kopš agras jaunības tā vienmēr parādās gleznās.

„Krasts ir mana horizontāle, tā vieta, no kurienes es redzu savu horizontu, bezgalība, kuru es cenšos ieraudzīt. Kāpēc mēs apstājamies krastā? Tas ir mirklis, kas mūs apstādina. Mēs nonākam pie tās strīpiņas starp zemi un debesīm, un notiek atiešana no realitātes un aiziešana bezgalībā. Tas ir mans ceļš un savā veidā sapņojums – netverams, dīvains. Mākslā mēs visi veidojam savu pasauli. Varam arī iet pa krastu un apbrīnot tos akmeņu krāvumus, tomēr mākslā mēs no tiem uzbūvēsim savu pasauli,” stāsta gleznotāja.

Visu rakstu lasiet 24. aprīļa numurā.