„Mums ir brīnišķīgi cilvēki un skaists pagasts,” saka Piedrujas muzeja vadītāja Ludmila Paņko, izrādot vēsturisko liecību krātuvi, kas nesen izvietota vecajā pagasta koka ēkā.

Gandrīz četrdesmit gadus viņa veltījusi Piedrujas pamatskolai, vadīja skolu līdz tās slēgšanai, taču dzīve likusi pilnībā mainīt profesionālo orientāciju, kļūstot no pedagoga par ierēdni un novadpētnieci. Piedaloties bezdarbnieku programmā, Ludmila sāka pamazām veidot muzeju, par pamatu izmantojot krājumus no slēgtās skolas muzeja. Paralēli sāka strādāt par nekustamā īpašuma nodokļa administratori un lauksaimniecības konsultanti pagastā.

Ar lielu aizrautību Ludmila stāsta par muzeja kolekciju, kas pamazām tiek papildināta. Lielākā daļa eksponātu vēstī par neseno padomju laiku – apbalvojumi labākajiem kolhozniekiem, oktobrēnu un pionieru atribūtika, sadzīves priekšmeti, trauki. Atsevišķs stends ir atvēlēts kara laika liecībām. Lielu daļu kolekcijas veido senāki sadzīves priekšmeti – ogļu gludekļi, piena, sviesta un eļļas ieguves ierīces, pat kāds 19. gadsimta koka koferis. Ļoti atsaucīgi esot vietējie iedzīvotāji, kas ik pa laikam kaut ko atrod savās mājās un atnes uz muzeju. Arī no pagasta izbraukušie cilvēki muzejā atstāj savu dzimtu senās fotogrāfijas un dokumentus. Muzejā goda vietā arī bijušā darbmācības skolotāja Vladimira Dubiloviča darinātie koka izstrādājumi, par kuriem pirms desmit gadiem saņemts goda raksts izstādē Rīgā.

Visu rakstu lasiet 20.maija numurā.