Galēnu pagastā, Riebiņu novadā, kādā „Līvānu mājiņā”, kur savulaik atradās  internātskolas telpas, pirms trim gadiem izveidots latviešu dzejnieka, filozofa un apvienības „Elles ķēķis” dalībnieka Roberta Mūka, īstajā vārdā Roberta Avena, piemiņas muzejs. Tā dibinātāja ir bijusī latviešu valodas un literatūras skolotāja Marta Binduka, kura par ieguldīto milzu darbu novadpētniecībā aizvadītā gada nogalē saņēma „Latvijas lepnuma” balvu nominācijā „Novadnieks”.

Martu satieku dienā, kad Galēnos pulcējas liels daudzums viesu, lai piedalītos Robertam Mūkam veltītā jaunrades darbu konkursa noslēguma pasākumā. Šāds konkurss notiek jau vienpadsmito reizi un ar katru gadu kļūst arvien populārāks. Šogad konkursa moto bija dzejnieka vārdi „Es esmu vaļējas durvis” un tajā piedalījās 554 darbi no visas Latvijas. Marta gandarīta atzīst, ka skolu jaunatne izrāda lielu interesi, turklāt viņu darbi ir daudzveidīgi un interesanti, tāpēc žūrijai esot grūti noteikt labākos.  

Marta bikli iebilst, ka par pašas dzīvi nav ko daudz rakstīt, un labprātāk stāsta par muzeju, kur viņai mīļa katra lieta. Mēs apmetamies mīkstos krēslos, kuros savulaik sēdējis pats dzejnieks, meditējot un ievelkot pīpes dūmu. Pīpju viņam bijusi milzīga kolekcija. Kad ārsts piekodinājis mest pīpēšanai mieru, Mūks palūdzis sievai tās aizvākt. Elza paklausījusi, bet vēlāk Martai ar nožēlu teikusi, ka izmetusi lielu iepirkumu maisu pilnu ar pīpēm, ko varēja labāk atdot muzejam. Taču daži atlikušie eksemplāri tomēr nonākuši muzejā līdz ar tabakas maku, ko Mūks allaž nēsājis iekārtu šņorē pāri plecam. To viņš neesot noņēmis, pat saņemot Trīszvaigžņu ordeni. 

Visu rakstu lasiet 27. janvāra numurā.