Valsts ir pasažieru, pašvaldību un pārvadātāju sadarbības starpnieks. Lai sadarbība būtu konstruktīvāka, Autotransporta direkcija pagājušā gada nogalē ieviesa vienotu sabiedriskā transporta biļešu sistēmu, bet līdz šī gada pavasarim visos reģionos būs arī abonementa biļetes. Direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš turpina sarunas ar pašvaldībām, kādam jābūt skolēnu un sabiedriskā transporta tīklam un kā cilvēki no nomaļiem ciemiem vismaz reizi nedēļā var nokļūt līdz pagasta centram vai pilsētai.      

K. Godiņš skaidro, ka katram ir savi pienākumi: „Šoferim ir pienākums ievērot autobusa kustības grafiku, viņš nedrīkst aizbraukt agrāk. Var būt kavējumi laika apstākļu vai autobusa tehniskas vainas dēļ. Taču tie jau ir ārkārtas gadījumi. Ceļiem ir dažādas uzturēšanas klases, ko ievēro „Valsts autoceļu uzturētājs”. Tas nav likuma pārkāpums, ka sniega tīrītājs zemākas klases ceļus tīra tad, kad autobuss jau ir devies maršrutā. Ja pasažieru kādā pieturā ir vairāk nekā pierasts, tik un tā šoferim ir jāpaņem visi, nevienam nav jāpaliek ceļa malā. Pārvadātājam ir jāsūta lielāks autobuss vai jānorīko papildus reiss. Savukārt pasažieriem autobusā obligāti ir jāpaņem biļete. Ir jāsaprot, ka katra biļete tiek uzskaitīta un veido statistiku par reisa pieprasījumu. No tā ir atkarīgs, vai autobuss šajā maršrutā kursēs arī turpmāk. Pasažieriem, kuriem pienākas valsts apmaksāti braucieni, būtu jāpārbauda, vai viņu nosauktais galamērķis sakrīt ar biļetē norādīto, jo esam konstatējuši gadījumus, kad pārvadātājs rīkojas negodprātīgi, tādējādi saņemot no valsts budžeta līdzekļus, kas tam nepienākas.”

Visu rakstu lasiet 5. februāra numurā.