Daugavpils Būvniecības tehnikuma nu jau gandrīz rekonstruētais komplekss atgādina nelielu pilsētiņu – zem viena jumta ir gan mācību un dienesta viesnīcas, gan darbnīcu telpas. Ieejot tajās nevilšus pasmaidi – tik daudz gaismas un krāsainības te ir. Tehnikuma direktore Ināra Ostrovska atzīst: „Rekonstruējot tehnikumu, mēs arī gribējām, lai katrs te ienācis teiktu – jā, es vēlos tieši šeit mācīties!”

Ināra Ostrovska par toreizējās celtnieku profesionālās vidusskolas direktori kļuva 2010. gadā, kad pēc gandrīz astoņiem Rīgā pavadītiem gadiem (bija gan Saeimas deputāte, gan strādāja Izglītības ministrijā) atgriezās Daugavpilī. Te viņu daudzi atcerējās kā Saules skolas pirmo direktori, tādēļ ne visiem bijis viegli pieņemt, – ko nu tā māksliniece celtnieku skolā darīs?

Tagad, sastapta dažas dienas pirms nozīmīgas dzīves jubilejas, viņa atzīst: „Jūtos laimīga, lai arī ceļš bija smags, bet mēs jau šajā zemē esam nevis tāpēc, lai mums dziedātu slavas dziesmas, bet tāpēc, lai smagi un grūti strādātu. Es nenožēloju, ka atgriezos no Rīgas, tas bija pareizs lēmums. Un man ir gandarījums par mana kolektīva paveikto.”

Visu rakstu lasiet 10. jūlija numurā.