Apmaksāta informācija

Pajautājiet jebkuram zemniekam, kā plānot laiku, un viņš tikai pasmaidīs. Lauksaimniecībā nav parasta darba laika no deviņiem līdz pieciem, nav garantētas algas mēneša beigās un noteikti nav iespējas pateikt: “Šodien līst, es pastrādāšu rīt.” Šeit visu nosaka daba un prasme reaģēt zibens ātrumā. Nokavēsi pāris dienas ar sēju vai kulšanu, un viss gads būs vējā.

Reālajā dzīvē lausaimniekam ir jābūt universālajam kareivim. No rīta tu esi agronoms, pusdienās – mehāniķis zem traktora, bet vakarā – finanšu direktors, kurš mēģina sakārtot atskaites. Lielākais izaicinājums? Naudas plūsma. Visi lielie izdevumi – sēklas iepirkšana, degviela, mēslojums un tehnikas apkope – uzkrīt pavasarī. Savukārt pirmā reālā nauda par ražu ienāk labi ja rudenī. Taču, ko darīt, ja notiek negaidītas situācijas, kad nepieciešams finansējums šodien?

Kad tehnika pieviļ pašā sezonas karstumā?

Līdz sējas sākumam palikušas divas dienas, zeme ir sagatavota bet galvenajam traktoram pēkšņi salūst dzinējs. Remonts izmaksā tūkstošus, un nauda ir vajadzīga tūlīt. Zeme negaidīs, kamēr sakrāsiet. Vai cits piemērs – kaimiņu saimniecība pārdod labus minerālmēslus par puscenu, bet brīvo līdzekļu kontā nav. Palaist garām tādu izdevību nozīmē vienkārši pārmaksāt vēlāk.

Šādos brīžos lauksaimniecības finansējums ir viens no variantiem, kas var palīdzēt darbiem turpināties. Tas var būt gan ātrs apgrozāmo līdzekļu kredīts izejvielu iepirkšanai, gan finansējums jaunas tehnikas iegādei. Galvenais ir reaģēt uzreiz un nezaudēt dārgās saulainās dienas.

Kad dažu minūšu laikā pazūd viss gada darbs?

Pat ja tehnika strādā nevainojami un sēkla ir izcila, pēdējo vārdu vienmēr pasaka māte daba. Pēdējās vasaras Latvijā ir bijušas skarbas. Kamēr vienā novadā zeme plaisā no sausuma, tikmēr citur pēkšņa krusa piecu minūšu laikā iznīcina hektāru rapša vai kviešu. Cilvēkam, kurš laukā ielicis visus savus spēkus un pēdējos iekrājumus, tas ir milzīgs trieciens.

Lai rudenī nepaliktu pie sasistas siles, arvien vairāk saimnieku izvēlas laikus nodrošināties pret šādām dabas stihijām. Tam ir domāta sējumu apdrošināšana, kas pasargā no zaudējumiem, ja ražu iznīcina krusa, vētras, salnas vai plūdi. Pat ja daba izspēlēs ļaunu joku, saimniecība spēs izdzīvot, samaksāt algas strādniekiem un norēķināties ar piegādātājiem.

4 padomi, ko der atcerēties pirms sezonas

Daži reāli un pārbaudīti ieteikumi no pieredzējušiem saimniekiem:

1. Taisi remontu ziemā. Neatlieciet kombainu vai sējmašīnu apkopi uz pēdējo nedēļu. Ziemā salabota tehnika nozīmē mazāk stresa un dīkstāves tad, kad laukā katra stunda ir svarīga.
2. Nesējiet tikai vienu kultūru. Kombinējiet ziemājus ar vasarājiem. Ja viens kultūraugs cietīs no slimības vai slikta laika, otrs var izglābt sezonas kopējo rezultātu.
3. Pārej uz precīzākām tehnoloģijām. GPS navigācija un traktora sensori nav tikai modes lieta. Tie palīdz precīzi dozēt degvielu un mēslojumu, kas samazina liekus tēriņus.
4. Glabā drošības spilvenu. Plānojot budžetu, vienmēr pierēķiniet klāt aptuveni 15% neparedzētiem tēriņiem. Cenas mainās, detaļas plīst, un šāda rezerve pasargās no lieka stresa.

Plānošana – mierīgs prāts

Lauksaimniecība nav loterija, tā ir precīza matemātika. Ja saimnieks pārvalda savus skaitļus, laikus pamana riskus un izmanto pareizos instrumentus, pat visgrūtākā vasara ir pārvarama. Kad naudas plūsma ir sakārtota un sējumi ir drošībā, var beidzot koncentrēties uz pašu galveno – uz kārtīgu darbu un labas ražas novākšanu.

Pirms sākas lielais sezonas skrējiens, un zini, ka nauda šobrīd ir nepieciešam, atrodi brīvu brīdi, lai mierīgi salīdzinātu dažādus piedāvājumus tirgū un atrastu tieši savai saimniecībai piemērotākos variantus.