Daugavpils Universitātē (DU) notika starptautiskā zinātniskā konference „XXIX Slāvu lasījumi” — viens no nozīmīgākajiem akadēmiskajiem notikumiem reģionā, kas gandrīz trīs desmitgažu garumā apvieno dažādu valstu pētniekus, pasniedzējus, filologus, vēsturniekus un kulturologus.

Gadu gaitā konference kļuvusi ne tikai par zinātnisku forumu, bet arī par nozīmīgu kultūras un intelektuālo tiltu starp valstīm un pētnieku paaudzēm. Šogad Daugavpilī atkal pulcējās dažādu Eiropas valstu zinātnieki un speciālisti, lai apspriestu aktuālus jautājumus slāvu filoloģijā, literatūrā, vēsturē, valodniecībā un starpkultūru dialogā.

“Mūsu konference paplašinās. Pašlaik tajā piedalās pasaules un Eiropas slāvistikas pārstāvji. Mēs neaprobežojamies tikai ar Austrumeiropas reģionu, cenšamies konferencēm piesaistīt arī tematiskās grupas. Šogad ar lepnumu varam teikt, ka mums kā atsevišķa sekcija pievienojusies grupa, kas pēta reliģijas filozofu Nikolaju Loski, kurš saistīts ar Latgali, jo dzimis Krāslavā. Šīs sekcijas zinātnisko vadību nodrošina Krakovas Jāņa Pāvila II Pāvesta universitāte, tajā piedalās pasaulē vadošie N. Loska pētnieki,” pastāstīja viena no konferences organizatorēm, Daugavpils Universitātes profesore Elīna Vasiļjeva.

Organizatori uzsver, ka ar katru gadu šādu konferenču nozīme pieaug. Digitalizācijas un globālo pārmaiņu laikmetā humanitārās zinātnes kļūst par svarīgu instrumentu kultūras atmiņas, nacionālās identitātes un savstarpējās sapratnes saglabāšanā starp tautām.

Pēc dalībnieku teiktā, “Slāvu lasījumi” Daugavpilī izceļas ar īpašu gaisotni — šeit akadēmiskā nopietnība saplūst ar atvērtu dialogu, dzīvu komunikāciju un patiesu interesi par dažādu tautu kultūru un vēsturi.

“Slāvu kultūra ir viena no lielākajām kultūrām Eiropā, jo mēs runājam par austrumslāvu, rietumslāvu, Centrāleiropas slāvu un Balkānu kultūrām. Arī tās taču par 80% ir slāviskas. Tāpēc es domāju, ka mūsu ārkārtīgi sarežģītajos vēsturiskajos apstākļos ir ļoti svarīgi saglabāt slāvu kultūru, slāvu valodas un slāvu literatūru. Un es uzskatu, ka Daugavpilī, kur dzīvo galveno austrumslāvu tautību pārstāvji, tā ir mūsu misija. Mums jāstrādā, jāmāca, jāsaglabā, vienlaikus ievērojot visas Eiropas likumu un tiesību normas, un mēs atbalstām visas humānistiskās tendences, kas šodien pastāv Eiropā,” sacīja filoloģijas doktore, Daugavpils Universitātes profesore Anna Stankeviča.

Ir simboliski, ka tieši Daugavpils — pilsēta, kurā vēsturiski savijušās dažādas kultūras, valodas un tradīcijas, — jau gandrīz 30 gadus ir vieta, kur notiek konference, kas veltīta slāvu kultūru dialogam.