Šogad 21. septembrī, Dievmātes Piedzimšanas svētku dievkalpojumā, pareizticīgas baznīcas Daugavpils un Rēzeknes bīskaps Aleksandrs oficiāli paziņoja, ka Ilūkstē atkal darbojas sieviešu klosteris.

Pa sarkano ķieģeļu mājas durvīm ienākušo viesi sagaidīs kāda no māsām. Pēc tam ciemiņš tiks nosēdināts goda vietā viesu istabā vai kopgalda telpā, kur māsa Rafaela uzklausīs viņa vajadzības. Māsai ir uzticēti pārzines pienākumi līdz brīdim, kad Daugavpils un Rēzeknes bīskaps Aleksandrs dos svētību igumenei, izvēlētai no māsu saimes. Cilvēki parasti nāk ar lūgumu palūgties par pašu vai slimnieku, ziedo pārtiku, naudu. Svētdienās kopgaldu apmeklē arī draudzes ticīgie.

Ilūkstes klosterī šobrīd dzīvo piecas māsas, jaunākajai ir 30 gadi. „Atbilde uz jautājumu, kā māsas vai es pati nonācu klosterī, ir viena un tā pati — lai kalpotu Dievam,” „Latgales Laikam” teica māsa Rafaela.

Klosterī diena sākas ar rīta lūgšanu, ko māsas lūdz savā cellē, un kopīgu dievkalpojumu. Pēc tam māsas pabrokastojušas dodas savās gaitās jeb pilda paklausības darbus. Klostera cilvēki kalpo gan ar lūgšanu, gan ar darbu. Tā kā klosterim ir atdoti īpašumi, tostarp arī zeme, tad māsas ir iekopušas sakņu un puķu dārzu, siltumnīcas, kā bija arī senāk. Māsas rudens ražu jau ir salikušas burciņās, nolikušas pagrabā ziemai. Pateicoties ziedojumiem, pakāpeniski tiek atjaunotas klostera celles un citas telpas.

Visu rakstu lasiet 25.novembra numurā.