15.maijā Daugavpilī, Marko Rotko mākslas centrā notika kārtējā Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēde. Latgales pašvaldību vadītāji ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu, satiksmes ministru Anriju Matīsu, VAS „Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētāju Jāni Langi un VAS „Latvijas dzelzceļš” prezidentu Uģi Magoni sprieda, kuri ceļi ir jāremontē, kas ir uzlabojams dzelzceļa infrastruktūrā un kā lietderīgāk izlietot ES fondu naudu 2014. — 2020. gadā.

Vairākkārt tika uzsvērts, ka Eiropas Komisija pieprasa, lai no ES fondiem tiktu finansēti pašvaldību ceļu un ielu projekti, kur ieguvēji būs mazie un vidējie uzņēmumi. Atbalsts ir vajadzīgs arī lielajiem uzņēmumiem, jo tie ir lielākie nodokļu maksātāji, atgādināja Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks pārmeta, ka valsts nav paredzējusi no ES fondiem finansēt tranzīta ielu remontu. Šāda infrastruktūra ir Krāslavā, Līvānos un citās mazās pilsētās, kur nav apvedceļu, un tā ir ļoti noslogota. Kā skaidroja R. Naudiņš, — ja pašvaldība pratīs pierādīt, ka arī šīs ielas veicinās uzņēmējdarbības attīstību un jauna darba vietu rašanos, tad VARAM atbalstīs arī šos projektus.

Anita Brakovska, Vārkavas novada domes priekšsēdētāja, aizstāvēdama pagasta cilvēku tiesības pārvietoties pa labiem ceļiem, atgādināja, ka jāremontē arī tie ceļi, kas ved līdz pagastu centriem.

Satiksmes ministrs solīja, ka ziemā ietaupītā nauda tiks izlietota vietējo ceļu atjaunošanā reģionos, tostarp Latgalē, proti, tiks atjaunoti vairāk nekā 30 asfalta ceļu posmi (pavisam 40 km).

Visu rakstu lasiet 20.maija numurā.