29.martā Daugavpils Latviešu biedrība ciemos uzaicināja dzejnieci Annu Rancāni, lai klausītos dzeju, kopā atminētos Daugavpili tajā laikā, kad atdzima Latviešu biedrība un teātris, kad sāka iznākt avīze „Latgales Laiks”, kur Anna strādāja par galveno redaktori, kad Annas bērni sāka iet bērnudārzā.

Pianists Eduards Zariņš atskaņoja populāras kompozīcijas, Daugavpils Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja Genovefa Barkovska uzsvēra dzejnieka bagāto aicinājumu, un Daugavpils teātra aktieri Inese Ivulāne-Mežale, Maija Korkliša, Kristīne Veinšteina un Egils Viļumovs, dziedāja latgaliešu tautasdziesmas un dziesmas ar A. Rancānes vārdiem.

Sarunā ar klausītājiem Anna Rancāne teica: „Iebraucot Daugavpilī, jau pie Stropu meža iedomāju par tiem pazīstamajiem cilvēkiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, kuri ir apbedīti kapsētā. Domāju par kolēģiem Annu Gavari, Valēriju Ivanovu, domāju arī par Valēriju Seili. Tā ir mana pirmā apsveicināšanās ar Daugavpili. Iebraucot pilsētas centrā, šķiet, ka tūlīt, tūlīt man pretī izskries mani mazie Francis un Terēze… Daugavpils ir tuva, ļoti tuva pilsēta.” 

Visu rakstu lasiet 4.aprīļa numurā.