Dziesmu svētkos blakus koriem un deju kolektīviem stabilu vietu ir ieņēmuši arī vokālie ansambļi, kuru Latvijā ir ap 800. Pavasarī norit tautas mākslas kolektīvu skates, un šovakar padarīto rādīs Daugavpils novada vokālie ansambļi. To vadītāji savas prasmes ir papildinājuši seminārā, ko vadīja Latvijas vokālo ansambļu asociācijas dibinātāja, 2013.gada labākā Latvijas vokālā ansambļa „Anima Solla” vadītāja Mārīte Puriņa. „Katrā darbā ir jābūt talantam, arī vokālā ansambļa vadītājam. Diriģenta diploms nenozīmē, ka cilvēks būs labs ansambļa vadītājs, ir vajadzīgs ķēriens” saka M.Puriņa.

Vislielākā atšķirība kora un ansambļa vadīšanā ir tā, ka ansambli nediriģē. Tajā katrs dziedātājs ir patstāvīgs solists, kas bez īpašas vadības spēj nodot klausītājam savu muzikālo vēstījumu, tomēr viņam ir arī jāsajūt blakus dziedātāja plecs. „Ja mēs iztēlojamies vokālo muzicēšanu kā skalu, tad tās vienā galā ir solists, bet otrā galā ir koris. Ansamblis ir pa vidu – ir gan solista īpašības, gan kolektīvās muzicēšanas pieredze. Lai ansamblis būtu kolektīvs, nevis solistu kopa, ir vajadzīgs laiks un kopā dziedāšanas pieredze. Var paņemt 5-6 profesionālus dziedātājus, viņi divos mēģinājumos apgūs dziesmu un trešajā nodziedās koncertā, tomēr tur kaut kā pietrūks, jo ir vajadzīga ilgstoša pieredze ar konkrētiem cilvēkiem,” uzskata mūzikas speciāliste.

Visu rakstu lasiet 14.marta numurā.