Pagājušā gada novembrī biedrība „Preiļu ebreju kapsēta” sadarbībā ar Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeju organizēja izrakumus holokausta laikā nošauto vietējo ebreju apbedījumu vietās. Izdevies atrast vienu no šīm bedrēm, kur identificētas gan cilvēku mirstīgās atliekas, gan dažādi ebreju ģimenēm piederējuši priekšmeti. Daļu no šiem priekšmetiem paredzēts iekonservēt, tikmēr muzeja galvenais krājuma glabātājs Rihards Sisojevs gatavo rakstu sēriju, ar ko vēlas aktualizēt šo sāpīgo, taču maz pētīto vēstures lapaspusi.

„Cilvēki ļoti nevēlas šīs lietas cilāt. Preiļi upuru skaita ziņā īpaši neizceļas, vienkārši mums ir aktīvisti, kas nevēlas šīs vietas aizmirst, lai tās neaizaugtu ar krūmiem un zāli,” vērtē R. Sisojevs. Viņš atsaucas uz minēto biedrību un Dāvida Zilbermaņa ģimeni, kas Preiļos veicināja holokausta upuru piemiņas godināšanu jau kopš šī gadsimta sākuma. Līdz šim viss balstījās uz padomju laikos izpētīto. Neilgi pēc Otrā pasaules kara beigām bija izveidota fašistu noziegumu izpētes komisija, kas Latvijas ciemos un mazpilsētās fiksēja šos notikumus un bedru aptuvenās atrašanās vietas. Tā kā biedrība apņēmusies šīs vietas sakārtot un iežogot, bija nepieciešams noteikt konkrētas bedru robežas.

Par spīti nepilnīgajām zināšanām, 60.–70. gados Latvijā noticis neliels „atkusnis” un daudzviet uzstādītas piemiņas zīmes, tas noticis arī Preiļos. Jau tuvāk mūsdienām, 2004. gadā, šī vieta paplašināta, un to iniciējis minētais Dāvids Zilbermanis. Viņš nāk no turīgas pirmskara laika ģimenes, kam Preiļos piederēja linu pieņemšanas punkts. Ienākot vācu armijai, Zilbermaņi emigrēja, bet pēc tam atgriezās. Muzeja speciālists atzīst – tas, ka ebreju ģimene laicīgi saņēmusi informāciju par gaidāmajām briesmām un pēc tam operatīvi rīkojusies, lai no tām izbēgtu, ir rets gadījums.

Visu rakstu lasiet 30. jūlija numurā.