11. decembrī Rīgā no Latgales ievēlētie Saeimas deputāti un Latgales plānošanas reģiona (LPR) Attīstības padomes dalībpašvaldību vadītāji diskutēja par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2018.–2021. gadam, kā arī analizēja mediju lomu Latgalē notiekošo politisko, ekonomisko un citu norišu atspoguļošanā un analīzē, kā arī vienojās par tālāko sadarbību.

LPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks pastāstīja, ka Saeimas deputāti tika aicināti iestāties par lielāku atbalstu likumdošanā Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmējiem, proti, piešķirt nodokļu atlaides par darbinieku algu izmaksu segšanu jaunajās darba vietās. Tas būs liels atbalsts ne tikai esošajiem, bet arī jaundibināmajiem uzņēmumiem, uzsvēra pašvaldību vadītāji.

Savukārt 13. Saeimas deputāte Ilga Šuplinska uzskata, ka vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas būtu jāsamazina valsts birokrātija, jāpārskata ierēdniecības lietderība aģentūrās un ministrijās, un, visbeidzot, jādefinē reģionu attīstības politika. Viņa uzsvēra arī sabiedrības, sevišķi NVA lielo lomu reģionam svarīgu jautājumu risināšanā. Piemēram, rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei tapa kā politiķu (VARAM ministra K. Gerharda un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājas L. Straujumas) reakcija uz Latgales kongresa rezolūciju.

Tāpat, pēc I. Šuplinskas novērotā, Latgales medijos nav plašas vietējo, reģiona, valsts notikumu un problēmu analīzes, kā arī netiek izmantota latgaliešu valoda, kas ir svarīgs instruments reģiona prezentēšanā Latvijā un pasaulē.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods diskusiju vērtē kā labu sākumu Saeimas deputātu un Latgales pašvaldību sadarbībai. Taču viņš nepiekrīt viedoklim, ka valdībai un Saeimai, pieņemot svarīgus lēmumus, jāņem vērā ne tikai nevalstisko organizāciju redzējums, bet arī pašvaldību pieredze.

Saeimas deputāti aicināja pašvaldības iesniegt priekšlikumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldes likumam un Kultūras centru likumam, kā arī jaunajam Nacionālās attīstības plānam 2020.–2027. gadam.

Tikmēr Latgales plānošanas reģiona administrācija iepazīstināja Saeimas deputātus ar Latgales plānošanas reģionā īstenotajiem uzņēmējdarbības atbalsta projektiem par kopējo summu vairāk kā 6 milj. eiro apmērā.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka jāpiesaista Norvēģijas un citi finanšu instrumenti, jāattīsta reģionālās augstskolas, loģistikas centri, dzelzceļi, lidosta un maģistrālie ceļi.

Saeimas deputāti un pašvaldību vadītāji vienojās, ka tiksies arī turpmāk, piemēram, piektdienās, teica G. Upenieks.

Diskusijā piedalījās Saeimas deputāti Ilga Šuplinska, Inga Goldberga, Janīna Kursīte, Janīna Jalinska, Edmunds Teirumnieks, Aldis Adamovičs, Mārtiņš Bondars un Jānis Krišāns.