Šogad Ilūkstes novada dome atzinības rakstus un piemiņas balvas pasniedza tiem, kuri devuši ieguldījumu valsts neatkarības atjaunošanā, piedaloties Atmodas procesos. 16. novembra svinīgajā pasākumā Ilūkstes kultūras centrā sumināti deviņi vietējo Tautas frontes grupu līderi un aktīvisti.

Simtgadē sarkanbaltsarkano karogu varēja redzēt teju pie katras ēkas, taču pirms 30 gadiem tā uzvilkšana mastā bija uzdrošināšanās. Vienam no apbalvotajiem, bijušās Ilūkstes Tautas frontes grupas dalībniekam Staņislavam Mežniekam karoga uzvilkšana pasta ēkā kļuvusi par vienu no spilgtākajām Atmodas laika atmiņām. “Karogu šuvām paši, bija grūti atrast audumu pareizajās krāsās. Tad vēl nācās pierunāt pasta priekšnieci, lai atļauj,” S. Mežnieks atgādina, ka tolaik svarīgs bija ikviena, ne tikai tautfrontiešu atbalsts. Diemžēl šī notikuma datumu viņš neatceras, augusta puča laikā visi dokumenti bailēs sadedzināti. „Tagad esam brīvi, bet vai esam neatkarīgi? Bijām ideālisti, bet, kad sasniedzām rezultātu, nemācējām to pielietot,” vērtē S. Mežnieks, “pagājām malā un to sāka izmantot citi.”

Arī Dvietes Tautas frontes nodaļas līderi Astēriju Kunicku iesaistīties Atmodas kustībā iedvesmojis karogs. „Kad 1988. gadā ieraudzīju karogu televīzijā, sapratu, ka par godu mammai, mammas vecākiem man jāpiedalās šajās organizācijās,” stāsta A. Kunicka. Atmodas aktīvistu paaudzes patriotisms daudziem radās tieši no savulaik dzirdētajiem vecāku stāstiem par brīvo Latviju un dzīvi tajā. Tāpat ģimenei, viņasprāt, arī mūsdienās jābūt patriotiskās audzināšanas stūrakmenim.  

Pašvaldība apbalvoja arī Birutu Milleri, Jāni Meikšānu, Ainu un Gunti Bukus, Jāni Permanicki, Antonu Breidaku un Valēriju Puidu. Līdz ar atzinības rakstiem, viņiem dāvināti arī šogad Ilūkstes novada akcijā “100 baltie goda cimdi Latvijai” tapušie dūraiņu pāri.