Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā sadarbībā ar Šauļu muzeju “Aušros” (Lietuva) atklāta koka skulptūru izstāde „Antons Rimovičs: Dievam un cilvēkam”.

Mākslinieks dzimis Lietuvā XIX gadsimta otrajā pusē. Pirmo izglītību viņš ieguva Šauļos, pēc tam mācījās Pēterpils Sv. Katrīnas ģimnāzijā. Pēc ģimnāzijas beigšanas A. Rimovičs iestājās Pēterpils Garīgajā seminārā, kuru viņš pabeidza 1891. gadā, tika iesvētīts par priesteri un nozīmēts darbā uz Latviju, kur pavadījis visu mūžu. Jaunā priestera pirmā darba vieta bija Vārkavā, tad bija prāvests Melnā Dukstigala draudzē, bet drīz pēc tam viņu pārcēla par vikāru uz Līvāniem, kur A. Rimovičs nokalpoja divus gadus, un atkal atgriezās atpakaļ Melnajā Dukstigalā. 1897. gadā A. Rimoviču pārcēla uz lielo Balvu draudzi, kur jaunā prāvesta pirmais uzdevums bija atjaunot seno dievnamu. Balvos viņš nokalpoja visilgāk – 18 gadus, un viņa darinātās skulptūras joprojām rotā dievnamu. Vēlāk prāvests kalpoja Andrupenes, Rudzātu, Bikavas, Sventes, Grendzes, Rubeņu draudzē – visās šajās vietās pašlaik tiek glabāti viņa darbi.

Antona Rimoviča rokās jebkurš koka dēlītis pārtapa mākslas darbā. Koka īpatnības, kā arī tā trūkumus, viņš prata pārvērst interesantās detaļās. Piemēram, tumšs plankums pārvērtās asarā, bet vieta, kur audzis zars, — rētā. Mākslas jomas speciālisti atzīmē, ka Antona Rimoviča radošo darbību stipri ietekmēja baroka stilā celtie Latgales dievnami. Pakāpeniski, jo īpaši pēdējos darbos, kļuva redzams mākslinieka stils.

Antons Rimovičs aptuveni 300 savus darbus novēlējis dzimtenei Lietuvai. Savukārt izstādi „Dievam un cilvēkam” izveidoja Šauļu muzejs „Aušros” par godu garīdznieka un mākslinieka 150. dzimšanas dienai. Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs jau vairākus gadus sadarbojas ar šo muzeju, jau ir notikušas vairākas kopīgas izstādes. Savukārt A. Rimoviča ekspozīcija, izņemot Daugavpili, jau ir pabijusi vairākās vietās Latgalē, kur Antons Rimovičs savulaik dzīvoja un strādāja. Kolekcijā ir daudzas Jēzus Kristus, Jaunavas Marijas, svēto apustuļu, eņģeļu skulptūras utt.

Jāatzīmē, ka krustu darināšana ir viena no unikālākajām lietuviešu tautas mākslas un kultūras parādībām. Sakrāla satura koka pieminekļi (krusti, ciemu un ceļmalu krucifiksi ar krustā sistā Jēzus tēlu, svēto skulptūras) ir specifisks lietuvieša kultūras, mākslas un garīgās izpausmes veids, kas atspoguļo lūgumu, lūgšanos, pateicību, prieku vai sāpes, kas apliecina mākslinieka talantu. Tie iesakņojušies ainavā, kopienas dzīvē, apvīti paražām.