Lopbarības sagatavošanas problēmu dēļ prognozē piena izslaukuma samazinājumu saimniecībās. Atsevišķām bioloģiskajām saimniecībām piena izslaukumi kritušies jau tagad, jo ganības ir izkaltušas. Paši zemnieki vērtē, ka pēdējie gadi nesuši daudzas mācības un barības uzkrājumi jāveido ikvienam neprognozējumu laika apstākļu dēļ. Savukārt eksperti aicina, iepērkot papildu lopbarību, vienmēr pārbaudīt kvalitāti. 

Zemnieku saimniecības “Rozbeķi” saimnieks Edgars Lankovskis Kabiles pusē izrāda piena lopu ganības. Lauksaimnieks vērtē, ka sausums un karstums zālāju padarījis teju nevērtīgu lopiem.

“Mums visur ir sētie zālāji, arī šeit, taču āboliņam un ilggadīgiem stiebrājiem pietrūkst mitrums, un tāpēc vairumā saaugušas nezāles, bet ar to govis pilnvērtīgi nevar pabarot. Pērn te būtu zāle līdz ceļiem, un govis tagad ap pusdienas laiku jau gulētu zemē, jo būtu paēdušas, nevis staigātu apkārt, meklējot labāku zāles pleķi ganos, lai piepildītu kuņģi,” stāstīja Lankovskis.

Saimniecība darbojas bioloģiskajā lauksaimniecībā un ir daudznozaru – audzē arī graudus un gaļas lopus, bet šoreiz risku sadalīšana vienā saimniecībā vairs īsti neglābjot, jo laika apstākļi ietekmējuši visus sektorus, secina zemnieks. Saimniecībā nav izdevies šogad savākt nepieciešamo barību lopiem un tāpēc likvidē daļu gaļas lopu, jo prioritārā nozare saimniecībā ir bioloģiskais piens, kam ir liels pieprasījums un tirgus. Tiesa, jau šobrīd izslaukums ir mazāks nekvalitatīvo ganību dēļ.

“Izslaukums ir par kādu trešdaļu mazāks nekā pērn, un ar piebarošanu ir tā, ja mēs sāksim tagad to darīt, tad nepietiks uzkrājumu ziemai. Jāmeklē citas iespējas, piemēram, tagad ir kulšanas laiks un mēģinām ar salmiem piebarot. Tāpēc mēs pakāpeniski likvidējam gaļas lopus, lai pietiktu barība ziemā, mums bija 50 gaļas lopi, tagad ap 20, bet līdz rudenim nolikvidēsim visus, tad, šķiet, barības pietiks,” stāstīja Lankovskis.

Vienlaikus viņš nesūdzas. Saka, ka tiks galā, un secina, ka rūpīgi jāsagādā rezerves ik gadu.

Arī intensīvās lauksaimniecības pārstāvis, lielas piena saimniecības “Mežcīruļi” saimnieks Juris Cīrulis vērtē, ka izslaukumi kopumā valstī piena lopkopju saimniecībās kritīsies un svaigpiena būs nedaudz mazāk (līdz trešdaļai), bet pārstrāde no tā, visticamāk, necietīs. Kopumā pēdējais gads visiem zemniekiem ir bijusi mācību stunda, uzskata Cīrulis.

“Šādi bada gadi ir mācība visiem zemniekiem – lieliem, maziem, bioloģiskiem un nebioloģiskiem. Ir jāveido barības uzkrājumi, ja grib ar lopkopību nodarboties ilgstoši, bet zemnieki krājumus neveido, kad labie gadi ieilgst gan no klimatiskā, gan no tirgus viedokļa un cilvēki atslābst. Savukārt grūtības un pārbaudījumi liek domāt savādāk. Uzkrājumu ir iespējams veidot vismaz gadam uz priekšu, bet tad jāsēj lieki hektāri klāt. Zemniekiem jāmaina uzvedības modelis, jo jāsaprot, ka valdība vienmēr nepalīdzēs,” skaidroja Cīrulis.

lsm.lv