Ja divas dienas esi ēdis Indras ievārījumu, jūties laimīgs. To teica ciemiņi, kuri augustā sākumā apmeklēja ievārījuma svētkus un Starptautisko mazākumtautību festivālu „Latgales vainags”.

Lielajā katlā, kas parasti tiek noņemts no plaukta, lai vārītu zivju zupu, tika iebērti daži litri jāņogu un sagriezti āboli (gandrīz spainis), pieliets ūdens, un „augļu zupa”, saldināta ar cukuru, nepilnā stundā uz uguns pārvērtās jubilejas ievārījumā. Tā bija Jubilejas ielas saimnieču dāvana svētku dalībniekiem un Latvijai tās simtgadē, teica Valentīna,  cienājot ar mājas vīnu.

Ar jubilejas ievārījumu našķojās Pjotrs un Valentīna „Ķiršu ievārījums tomēr ir visgaršīgākais, jo tam piemīt bērnības garša. Kad biju puika, ēdu tikai mammas vārīto ķiršu ievārījumu,” teica Pjotrs. Valentīna piemetināja, ka viņai garšo saldi ievārījumi, kā arī atklāja noslēpumu, ka, vārot ķiršu ievārījumu, nevajag pārdozēt ar cukuru, lai ogas saglabātu svaiguma garšu.

Atbraukusi no Skaistas pagasta, Vilhelmīne meklēja aveņu ievārījumu, kurš gan krāsas, gan garšas dēļ padara pankūkas par svētku ēdienu. Sirmgalve iedrošināja, ka aveņu ievārījums nevar nesanākt, vienīgi ja pārdozē cukuru, tad gan var pagatavot konfektes.  

Romualda, kura arī dzīvo Jubilejas ielā, uz garu garā svētku mielasta galda uzlika gan šogad vārīto ievārījumu, gan pīrāgus. „Tas ir biskvītu mīklas pīrāgs „Zebra”. Jāņem pāris olas, jāatdala dzeltenumi no baltumiem, dzeltenumus sakuļ ar cukuru un miltiem, visbeidzot pieliek baltumus un atkal masu sakuļ. Mīklu sadalu uz pusēm, un vienai pusītei pieberu karoti kakao, samaisu. Kad mīklu lej formā, tad ielej vienu karoti baltās mīklas, vienu – brūnās, tad atkal karoti baltās un karoti brūnās. Pēc tam ar jaunu zobu birstīti pārvelku pāri, lai izveidotos zebras svītras.

Pilnu rakstu lasiet 17. augusta numurā.