72 kilometri sekundē – ar tādu ātrumu debess jumu pārlido tā sauktās krītošas zvaigznes. Pirmdienas, 13.augusta, rītā bija Perseīdu meteoru plūsmas maksimums, bet, ja debesis būs skaidras, meteorus varēs vērot vēl vairākas naktis.

Perseīdu plūsma ir visplašāk zināmais zvaigžņu lietus, ko novēro jau gadsimtiem ilgi. Meteori debesīs izskatās kā taisnas spožas švīkas, kas uzplaiksnī nepilnu sekundi. Perseīdu plūsma saistīta ar Svifta-Tatla komētu. Ik gadu augustā Zeme šķērso šīs komētas orbītu.

Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš skaidroja, ka aiz komētas paliek atlūzas un, tā kā komētai ir ļoti liels kodols, apmēram 16 kilometri, tad komētas atlūzas ir izkaisītas pa visu orbītu. Brīdī, kad zeme šķērso komētas orbītu, meteora daļiņas ietriecas Zemes atmosfērā un sadeg. Līdz ar to varam novērot krītošas zvaigznes. 

Perseīdas ir ievērojamas arī ar to, ka tie ir salīdzinoši lēni meteori. Gan šajā vakarā, gan nākamajās divās dienās varētu būt redzams pietiekami daudz meteoru jeb krītošo zvaigžņu.

Piesardzīgas prognozes liecina, ka šajā naktī varētu būt vēl 50 – 60 meteori stundā. Bet jāņem vērā, cik augstu ir meteoru plūsmas radiants – Perseju zvaigznājs. Vai nav kāds mākslīgas gaismas avots, vai mākoņi netraucē, skaidroja Krastiņš.

lsm.lv