Tā iegājies, ka mums nesaprotamas un nepazīstamas lietas bieži vien izraisa nepatīkamas emocijas un pat bailes. Tas attiecas arī uz dažādām dzīvām radībām.

Mazā Stropu ezera krastā kādu dienu bija vērojama diskusija dēļ kāda tārpveidīga radījuma, kas kārpījās seklajā ūdenī un piesaistīja peldētāju uzmanību. Vieni izteica versiju, ka tas ir zemesvēža, citi – ka spāres kāpurs, kāds vīrietis ieteica kāpuru neņemt rokā, jo tas var iekost. 

Latgales zoodārza entomologs Valērijs Vahruševs skaidro, ka ezera krastā atrastais kustonis ir nekas cits kā airvaboles paveida Cybister lateralimarginalis kāpurs, kas, visticamāk, centās izkļūt no ūdens uz sauszemes, lai varētu ierakties smiltīs un tur iekūņoties, lai pēc neilga laika kļūtu par pilnvērtīgu vaboli. Viņš apgalvo, ka nedz vabole, nedz tās kāpuri cilvēkam nav bīstami, taču iekost gan varot, turklāt sāpīgi.

Latvijā airvabole ir ļoti izplatīta, tā dzīvo ūdenī, kur ļoti zibenīgi pārvietojas. Airvabole ir plēsējs un ēd zivis, vardes, kurkuļus un citus ūdens iemītniekus. Tās žokļos atrodas dziedzeri, kas satur indi. Tā gan cilvēkam nav kaitīga, taču padara vaboles vai kāpura kodienu īpaši sāpīgu. Šo dziedzeru sekrētu vabole ievada savā upurī, jo tas palīdz audiem sadalīties un atvieglo vabolei barības ieguvi.  

Tāpēc, pamanot šādu kāpuru vai pašu vaboli, labāk ļaut tai iet savu ceļu.