No plūdiem līdz sausumam – vienas nelaimes vietā nāk cita

Trešdiena, 22. jūlijs 2026 · Daugavpils +14°C
Noderīgi

No plūdiem līdz sausumam – vienas nelaimes vietā nāk cita

No plūdiem līdz sausumam – vienas nelaimes vietā nāk cita
Gan govis, gan zirgi ir spiesti grauzt sausās zāles galotnes // Foto: Jeļena Čursina

Pienācis brīdis, kad Latgales, šajā gadījumā – Aglonas skaistums izspēlējis ļaunu joku ar vietējo zemnieku saimniecību īpašniekiem. Šejienes paugurainais reljefs veicinājis to, ka ganības maijā un jūnijā, kad gandrīz nebija nokrišņu, pilnībā izdegušas.

Vajag lietu

Vairāki Latvijas reģioni, kur lietus beidzamo reizi lijis maija sākumā, sāka celt trauksmi jau jūnija pirmajā pusē. Visu šo laiku ārkārtas situācijas ieviešanu tikai izskatīja un plānoja vien atsevišķos reģionos, kuri ziņoja par savu problēmu. Situācija ir neviennozīmīga, jo Latgalē ir arī saimniecības, kuras sausuma dēļ nav cietušas, bet ir arī tādas, no kurām jau skan palīdzības saucieni.

Avīzes „Latgales Laiks” redakcijā vērsās četri lielu Aglonas novada saimniecību – „Stivriņi”, „Deņevo”, „Latgales saimniece” un „Pļavnieki” — īpašnieki. Viņi kopumā apstrādā vairāk nekā 2000 hektāru zemes, un viņiem jāpabaro aptuveni 650 liellopi. Ar jautājumu „Ko darīt?” viņi vērsās pie Latvijas zemkopības ministra Jāņa Dūklava viņa nesenās vizītes laikā Latgalē. Konstruktīva un profesionāla atbilde no ministra netika saņemta – viņš ieteica lūgt Dievu. Zemniekiem, kuri savulaik sāka gandrīz no nulles, bet tagad balsta reģiona lauksamniecību, turklāt ir lieli darba devēji, tas izklausījās dīvaini. Pēc ministra un citu dienestu padoma sāka paļauties uz Dievu.

Aglonas novadā šovasar tipiska aina – izkaltušās ganībās, kuras izskatās gluži kā izdedzinātas ar ķimikālijām, ganās govis un ēd sienu. Zemnieki piebaro lopus, izvadājot pa tīrumiem pērn sagatavotos siena ruļļus. Taču to rezerves jau beidzas. Pirms mēneša nopļautās pļavas ir izkaltušas, citi saimnieki tās nepļauj, lai govis varētu vismaz nograuzt vēl pavasarī izaugušās, bet tagad jau sausās zāles galotnes. Taču govju barošanai tik svarīgā svaigā un sulīgā atāla nav. „Mums, droši vien, pietiktu ar to, ja kāds atbrauktu un novērtētu situāciju,” saka Vladislavs un Zane Stivriņi.

Jau ir nonācis tiktāl, ka saimniecības sākušas apsvērt lopu nodošanu. Glābiņš varētu būt lietus, taču šajā situācijās tas līdzēs pavisam maz, ja nu vienīgi uznāks stipras lietusgāzes un zāle sāks augt.

Pilnu rakstu lasiet 29. jūnija numurā.

Reklāma · 1240×130
Jeļena Čursina
Latgales Laiks · Noderīgi

Raksta par Daugavpils, Augšdaugavas un citu Dienvidlatgales un Sēlijas novadu ikdienu, pašvaldībām un cilvēku stāstiem. «Latgales Laiks» iznāk ceturtdienās kopš 1992. gada.

Sazināties ar redakciju

Komentāri

Vēl nav komentāru

Esi pirmais, kas pievieno viedokli!

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma · 1240×130