Vairākums Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Komisija (EK) ir kaut kas tāls, kas uz viņiem tieši neattiecas, taču tieši Briselē tiek lemti vissvarīgākie jautājumi, kuri nosaka cilvēku dzīvi itin visās jomās. Pašlaik divās galvenajās Eiropas Savienības (ES) struktūrās risinās karstas debates jautājumā par ES budžetu laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam. Uz kādu līdzekļu apjomu var cerēt Latvija, jo vienubrīd tika runāts par to, ka ES naudas straume pēc 2020. gada, ja arī neizsīks, tad tiks būtiski samazināta (tas tika attiecināts uz Kohēzijas fondu).

Pie nākamo septiņu gadu budžeta izstrādes pašlaik notiek intensīvs darbs, lai to paspētu apstiprināt līdz EP vēlēšanām 2019. gada maijā.

Albionas miglāji

Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas  Inese Vaidere, kura strādā EP Budžeta komitejā, atzīmē, ka visas 28 dalībvalstis izrāda milzīgu interesi par galveno finanšu dokumentu. Un citādi nemaz nevar būt, vēl jo vairāk tāpēc, ka no ES pamet Lielbritānija. No vienas puses, breksits radīs milzīgu plaisu, jo Lielbritānija, kā neto maksātāja ES budžetā ik gadu iemaksāja no 11 līdz 13 miljardiem eiro, bet tagad šī nauda būs jākompensē pārējām valstīm. No otras puses, līdzekļi, kuri bija paredzēti Lielbritānijai, būs jāsadala starp citām valstīm. Pašlaik ES dalībvalstis iemaksā ES budžetā 1% no nacionālā kopprodukta, EP priekšlikums 2021.—2027. gadam — 1,3%.

Pagaidām visi nākamā budžeta skaitļi ir aptuveni, detaļas nav zināmas, diskusijas turpinās, taču ir skaidrība par galvenajiem investīciju virzieniem. Pēc I. Vaideres rīcībā esošajiem datiem, deviņkārtīgi tiks palielinātas investīcijas digitalizācijā, divreiz vairāk līdzekļu būs jaunatnes programmām, tostarp „Erasmus”, trīskārt vairāk līdzekļu tiek plānots migrācijas politikas īstenošanai (no 13 līdz 33 miljardiem eiro), dubultosies budžets pētnieciskajai darbībai, par 40% pieaugs investīcijas drošības jomā.

Samazinājums gaidāms t.s. izlīdzināšanas politikā – Kohēzijas fondā (par 10%). Naudas izteiksmē Latvijai tas nozīmē 4,8 miljardus eiro. Tieši no šī fonda maksājumus saņem zemnieki. Kopējās  lauksaimniecības politika jomā gaidāms 15% samazinājums. EP deputāte informēja, ka turpināsies tiešmaksājumu izlīdzināšana, kas, neapšaubāmi, ir laba ziņa zemniekiem, tiesa, šo maksājumu apmērs Latvijai joprojām ir viens no zemākajiem ES – 57% no vidējā ES līmeņa. „Aptuveni 80% tiešmaksājumu saņem 20% zemnieku saimniecību, t.i., lielsaimniecības „nosmeļ krējumu”, un pašlaik ir parakstīti grozījumi, lai limitētu maksājumus, ko saņem lielās saimniecības. Notiek sarunas tieši par mazo un vidējo saimniecību atbalstu, tās varētu saņemt līdz 60 000 eiro,” saka I. Vaidere.

Kā ziņoja Latvijas Radio, ES fondu līdzekļus Igaunijai, Lietuvai, Ungārijai un Čehijai samazinās par 24%, Polijai – par 23%.

Pilnu rakstu lasiet 8. jūnija numurā.