Eiropas Komisijā (EK) plāno ierobežot insekticīda – neonikotinoīda – lietošanu, jo tas kaitē apputeksnētājiem, tostarp bitēm. Lauksaimnieki vēlas vairāk pētījumu par vielas kaitīgumu un uzsver, ka ierobežojumi nostādītu Latviju nevienlīdzīgā pozīcijā attiecībā pret citām valstīm.

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis (Zaļo un Zemnieku savienība) Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” stāstīja, ka biškopība Latvijā ir nozīmīga nozare un ministrija neiestājas par “bišu indēšanu”.

Viņš atzīst, ka neonikotinoīdi ir kaitīgi bitēm, ja tiek smidzināti tām virsū, bet tā nenotiekot. Savukārt par to, cik kaitīgi ir, ka bite vielu uzņem citā veidā, “tiekot lauzti šķēpi”.

Arnītis uzsver, ka Latvija citu valstu vidū būs nelabvēlīgā pozīcijā, ja neonikotinoīdus neatļaus lietot uz lauka, bet tikai siltumnīcās. Pēc viņa teiktā, tas nāks par labu Polijas un citu valstu zemniekiem.”Mūsu siltumnīcās strādā ar bioloģiskām metodēm. Mums tās vielas nevajag, bet tās nepieciešamas uz lauka,” saka ZM pārstāvis.

Arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Arnolds Jātnieks skaidro, ka, ja kartupeļu sēklas netiks apstrādātas ar ķīmisko vielu pret kaitēkļiem, kartupeļi būs bojāti, kā arī nevarēs iegūt sēklu.

Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) norāda, ka par iepriekš minētās ķīmiskās vielas kaitīgumu apputeksnētājiem runāts jau iepriekš – 2013.gadā. Arī tad spriests, ka nepieciešams vairāk pētījumu.

Viņš uzskata, ka Eiropas Savienības pārtikas drošības organizācijas pētījums ir pietiekams pamats, lai vielu izmantošanu lauksaimniecībā ierobežotu. Krauze norāda, ka bišu saimju skaits nekrītas, jo “bitenieks ar tām strādā”. Lielākais kaitējums esot vientuļajām, savvaļas bitēm, kuras arī ir nozīmīgi apputeksnētāji.

lsm.lv