Daugavpils dzejas cienītājus iepriecināja Alekseja Solovjova jaunā dzejoļu krājuma «В пространстве времени» iznākšana. Tā prezentācija notika Latgales Centrālajā bibliotēkā, turklāt visās tās filiālēs jau ir autora parakstīts krājuma eksemplārs.

Neskatoties uz solīdo vecumu – 85 gadiem, Aleksejs Solovjovs neuzskata, ka šī grāmata ir savdabīgs viņa radošās darbības kopsavilkums. „Mana rakstāmgalda atvilktnēs vēl ir dzejoļi divām grāmatām,” smaidot saka dzejnieks. Par viņa darbaspējām klīst leģendas, bet dzejas krājumi tiek izdoti regulāri. Gatavojoties prezentācijai, bibliotēkas darbinieki izveidoja stendu ar A. Solovjova grāmatām.

Jaunais krājums veltīts galvenokārt Daugavpilij. Dzejoļos ne tikai atspoguļota pilsēta – tās ielas, Daugava, cietoksnis, bet arī cilvēku dzīve. Alekseja Solovjova dzejā ikviens cilvēks ir pilsētas daļa, tātad – arī tās vēstures veidotājs. Acīmredzot, A. Solovjova daiļrades īpatnība saistīta ar viņa darbu žurnālistikā.

Daugavpils domes Kultūras un izglītības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Dukšinskis  atceras, kā savulaik redzējis šo enerģisko un aktīvo žurnālistu, ar bloknotu rokās steidzīgi ejot pa pilsētu A. Solovjova dzejā pilsētas liriskais atainojums nereti saplūst ar mūsdienu skumjo realitāti. Piemēram, rakstot par Daugavpili, vēstījums aizved lasītāju uz staciju – vietu, kas atspoguļo šī laika iezīmes – iedzīvotāju aizbraukšanu, kuri vairs neatgriezīsies.