„Mājas mīluļu stacionārs” Preiļos, „Otrā māja dzīvniekiem” Daugavpils novadā ir iestādes, kas radušās pēc aktīvu vietējo dzīvnieku draugu iniciatīvas. Noklīduši dzīvnieki un jautājumi — vai un kā ar šo problēmu cīnīties, ir jūtīga tēma vairākās pašvaldībās.

Preiļu piemērs

Uzņēmuma „Preiļu saimnieks” pārstāve Zenta Igolniece stāsta, ka „Mājas mīluļu stacionāra” vajadzībām pašvaldības uzņēmuma telpās nesen veikts remonts. Iestāde izveidota, lai ķertu un sterilizētu kaķenes, kā arī kontrolētu kaķu vairošanos pilsētā. Procedūru apmaksā pašvaldība, taču ideja radusies kā „Preiļu saimnieka” iniciatīva pēc tam, kad pilsētas namu apsaimniekotāji aizvien biežāk sāka saņemt iedzīvotāju sūdzības par kaķu savairošanos un to radītajām smakām.

Z. Igolniece lēš, ka stacionāra darbības laikā kopš 2015. gada sterilizētas aptuveni 60 kaķenītes. Pēc procedūras stacionārā kaķenes tiek palaistas brīvībā turpat, kur noķertas. Lai atkal netiktu noķerti tie  paši kaķi, tos iezīmē, nogriežot nelielu auss galiņu. Stacionārā vienlaikus vidēji uzturas divi kaķi, bet pajumte sniegta arī runčiem un suņiem, kas atrasti bēdīgā stāvoklī. Arī runči pēc tam tiek palaisti brīvībā, bet suņus nogādā dzīvnieku patversmes „Mežavairogi” Latgales filiālē Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.

Dažādi viedokļi, dažādi risinājumi

„Cilvēki dalās divās daļās – tie, kam ir vienalga, un tie, kas darīs visu, lai kaķus pasargātu,” Z. Igolniece dalās savos novērojumos. Sastapti arī cilvēki, kas ir pret sterilizāciju, kaut gan, kā skaidro Z. Igolniece, tas nekaitē kaķenes veselībai.

Arī Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda apstiprina, ka ir dzirdējusi dažādus iedzīvotāju viedokļus. „Ja, piemēram, kāpņu telpās, kur uzturas daudz šādu dzīvnieku, rodas nelāgas smakas, tas nav patīkami.”. Arī viņa uzsver, ka humānāk ir veikt sterilizāciju, nevis ļaut, lai kaķi savairojas, un tad domāt, ko iesākt ar kaķēniem.

Visu rakstu lasiet 28.jūlija numurā