Pēc vairāk nekā piecpadsmit gadus ilgas pamestības, bijušās pienotavas ēkā Malnavas nomalē atkal tiek ieviesta kārtība, bet pirms gada tur tika atklāts Šmakovkas muzejs. Taču šī pasākuma organizators Jānis Krivtežs nedomā pie tā apstāties.

Aptuveni pēc mēneša, kad būs nokārtotas birokrātiskās procedūras, sāks darboties muzeja „sirds” – 800 litru tilpuma destilēšanas aparāts, kurš ražos produktu „Latgales šmakovka”.

Jāņa galvenais mērķis – izveidot ražotni ar pievienoto vērtību un vismaz pāris darba vietas. „Jābūt taču ražošanas alternatīvai lauku apvidū, bet, izņemot zemnieku saimniecības, neko citu nevar pasākt,” uzskata J. Krivtežs, „gribas ražot labu produktu, vēl jo vairāk tāpēc, ka savas izejvielas – graudu – pietiek. Savukārt sezonas laikā ir plūmes, āboli un citi augļi.”

Lai cik banāli tas arī izklausās, bet tieši patriotisku jūtu vadīts J. Krivtežs nolēma oficiāli uzsākt  pašbrūvētā ražošanu: „Esmu uzaudzis Malnavā un pastāvīgi redzu, kā aizbrauc jaunatne. Beidzamajos trīsdesmit gados maz ir tādu, kas būtu kaut ko izveidojis. Arī es aizbraucu uz Rīgu mācīties, bet tomēr nolēmu atgriezties un izveidot vietējo ražotni. Šmakovku var pārdot arī tāpēc, lai cilvēki par to nevis vienkārši runātu, bet varētu likumīgi nobaudīt, iegādāties, piedāvāt saviem klientiem un viesiem, kuri atbrauc uz Latgali.”

 Tas ir interesanti

Latgalē ir četri šmakovkas muzeji, ikviens no tiem ir savdabīgs un atšķiras no pārējiem:

• Šmakovkas muzejs Daugavpilī;
• Šmakovkas muzejs Malnavā (Kārsavas novads);
• Kandžas muzejs Kaunatas pagastā (Rēzeknes novads);
• Šmakovkas muzejs Gaigalavā (Rēzeknes novads).

Visu rakstu lasiet avīzes „Latgales Laiks” 22. jūnija numurā.